ORT metode ir
izstrādāta un pilnveidota LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas
institūtā tās pamatlicēja, profesora Georga Jankovska, vadībā vairākos
gadu desmitos. Darbu veikusi EKMI Eksperimentālās fizioloģijas
laboratorijas zinātnieki, inženieri, ķīmiķi, morfologi un citi
speciālisti.
Visbiežāk osteoreceptorus kairina, ievadot kaulu smadzenēs
fizioloģisko šķīdumu (2. attēls), retāk - ar elektriskās strāvas
impulsiem, lāzera starojumu vai cita veida kairinātājiem.
Cilvēki jau sen zināja, ka kaulos ir nervi. "Ādā nav nekā tāda, kas
nebūtu arī kaulā" (J. V. fon Gēte, 1749-1827). "Cilvēki jau sen zina, ka
kauli ir sāpīgāki par ādu" (I. Pavlovs, 1879-1934) (3. attēls).
20. gadsimta 60. gados LEKMI zinātnieki, izpētījuši daudzo kaulos esošo
nervu saistību ar muguras un galvas smadzenēm (CNS), atklāja kaulu
sensoro sistēmu. Galvas smadzeņu lielo pusložu garozā kaulu sistēmas
pārstāvniecības zonas atrodas blakus ādas, muskuļu un citu sensoro
sistēmu pārstāvniecības zonām. Tā kā šīs zonas daļēji pārklājas, tad,
kairinot osteoreceptorus (kaulos esošos nervu galus jeb kaulu
receptorus), iespējams ietekmēt ne tikai kaulu, bet arī kaulu sistēmu
reflektoriski saistītās sistēmas un to funkcijas. Savukārt citas
sensorās sistēmas var ietekmēt kaulu sistēmu.Galvas smadzenes ik brīdi
saņem nervu impulsu plūsmu no osteoreceptoriem par kaula asins apgādi,
kaula iekšējo (intraosālo) spiedienu un intraosālo temperatūru, asins
ķīmisko sastāvu un piesātinātību ar skābekli u. c.. Osteoreceptoru
kairinājuma rezultātā
radušies nervu impulsi (uzbudinājums) no kaula izplatās pa
somatiskajiem un simpātiskajiem centrtieces (aferentajiem) nerviem un
saslēdzas ar centrbēdzes (eferentajiem) nerviem vienotā refleksu lokā
gan attiecīgā muguras smadzeņu līmenī, gan augstāk - galvas smadzenēs
līdz pat lielo pusložu garozai, kur rodas kaula sajūta (4. attēls).
Galvas smadzeņu lielo pusložu garozā kaulu sistēmas pārstāvniecības
zonas atrodas blakus ādas, muskuļu un citu sensoro sistēmu
pārstāvniecības zonām. Tā kā šīs zonas daļēji pārklājas, tad, kairinot
osteoreceptorus (kaulos esošos nervu galus jeb kaulu receptorus),
iespējams ietekmēt ne tikai kaulu, bet arī kaulu sistēmu reflektoriski
saistītās sistēmas un to funkcijas. Savukārt citas sensorās sistēmas var
ietekmēt kaulu sistēmu.Savukārt galvas smadzenes raida nervu impulsu
plūsmu kaulu, muskuļu, ādas, elpošanas, asinsrites un citām sistēmām,
ietekmējot to funkcionālo stāvokli un izraisot neiroķīmiskas,
morfoloģiskas un citas pārmaiņas tajās (5. attēls).
Osteorefleksoterapija, kas ir visu kaula struktūru receptoru
kairināšana, caur galvas un muguras smadzenēm izraisa daudzveidīgus
kaula refleksus jeb atbildes reakcijas ne tikai kaulu sistēmā, bet arī
ar kaulu sistēmu reflektoriski saistītās sistēmās.
Osteoreceptoru kairinājums maina nukleīnskabju (DNS un RNS) daudzumu
kaula smadzenēs, imūnglobulīnu un glikokortikoīdu saturu asinīs,
neiromediatoru biosintēzi galvas smadzeņu struktūrās, kas regulē
svarīgas organisma funkcijas (6., 7. attēls).
Neiromediatoriem ir būtiska nozīme tādām nervu sistēmas funkcijām kā emocijas, atmiņa, domāšana, uztvere u. c..
Kaula smadzeņu receptoru kairinājums fizioloģiskā šķīduma spiediena
iedarbībā ietekmē kaula smadzeņu mikrovidi, ierosina mehānismu, kas
nodrošina šo cilmes šūnu pavairošanos un diferencēšanos par kaula un
citām šūnam. Izzinātais neirohumorālais (arī antioksidantīvais),
morfoloģiskais darbības mehānisms pamato osteorefleksoterapiju
(grieķiski: osteon — kauls, latīniski: refleksus — atspoguļojums,
grieķiski: therapeia - ārstēšana) kā fizioloģisku dažādu slimību
profilakses un ārstēšanas metodi bez medikamentu lietošanas.
Osteorefleksoterapeits, ievadot injekcijas adatu veselā (cietā,
stiprā) kaulā, sajūt lielu kaulaudu pretestību. Ja adatu ievada dažādas
osteoporozes smaguma pakāpes izmainītā (porainā, trauslā) kaulā, ir
sajūtama attiecīgi vidēja, maza vai niecīga kaulaudu pretestība (smagas
osteoporozes gadījumā injekcijas adata dažkārt "iekrīt" kaulā) (1.
tabula)
Osteorefieksoterapijas metodi ieteicams izmantot tālbraucējiem
šoferiem, datorlietotājiem, banku, biroju un citu iestāžu darbiniekiem.
Šo cilvēku ikdienas darbs ir saistīts ar ilglaicīgu statisku un
nelabvelīgu slodzi mugurkaulam, ar vienveidīgām, ilgstošām un ātrām
kustībām locītavās, ar pastavīgu redzes sasprindzinājumu (8. attēls).
Osteoporozes attīstību var sekmēt arī kaitīgi ieradumi (alkohola un
narkotiku lietošana, smēķēšana u. c.).
Patlaban ORT izmanto vairāk nekā 60 dažādu slimību un sindromu profilaksei un ārstēšanai (9. attēls).
Pie šīm slimībām un sindromiem pieder:
-
osteoporoze,
-
kaulu lūzumi,
-
osteohondroze,
-
pleca un lāpstiņas periartrīts,
-
elkoņa epikondilīts,
-
deformējoša osteoartroze,
-
gūžas locītavas rajona osteoentezopātijas,
-
migrena,
-
trijzaru nerva neiralģija,
-
bronhiālā astma,
-
kardialģija,
-
depresija,
-
senestopātijas,
-
mielopoeze,
-
metatarzālo kaulu galviņu aseptiskā nekroze un Kēlera slimība,
-
Deiclendera slimība,
-
vibrācijas slimība,
-
Kīnbeka-Preizera slimība,
-
Osguda-Šlātera slimība,
-
miopātijas (Erba slimība, Laduzi-Dežerēna slimība),
-
fantoma sajūtas,
-
akomodācijas spazmas un tuvredzība bērniem,
-
stostīšanās,
-
enurēze,
-
enkoprēze,
-
diabetiskā pēda,
-
posturālā līdzsvara traucējumi,
-
telpiskās orientācijas traucējumi,
-
atkarība no nikotīna,
-
vienlaicīga atkarība no alkohola un nikotīna,
-
atkarība no narkotiskām un toksiskām vielām,
-
alkohola abstinences sindroms un atkarība no alkohola,
-
skeleta muskuļu atonijas sindroms,
-
Parkinsona sindroms,
-
onkoloģiskās slimības (ORT izmantošana kompleksajā ārstēšanā),
-
fobijas (bailes)
-
un citas
Visos gadījumos ORT vēlams izmantot kā monoterapiju. To var kombinēt ar
noteiktu režīmu, ārstniecisko vingrošanu un masāžu, patoģenētisko un
simptomātisko farmakoterapiju.
Avots: http://www.dzivebezzalem.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1264&Itemid=682 |