Kad pirms trim gadiem gatavoju rakstu par līdz
tam Latvijā nebijušu iespēju vecākiem saglabāt sava jaundzimušā bērna
cilmes šūnas, grūti bija atrast speciālistus, kuri par šo tematu vēlētos
runāt. Mediķiem trūka informācijas. Izskanēja pat salīdzinājums ar
Frankenšteina metodi, ko baroja ārvalstu presē izskanējušie minējumi, ka
no cilmes šūnām nākotnē mēģenē varētu izaudzēt atsevišķus orgānus. Kā
sertificētu ārstniecības metodi cilmes šūnu transplantāciju izmantoja
vien Hematoloģijas centrs vēža ārstēšanai klīnikā Linezers.
Patlaban, trīs gadus vēlāk, situācija ir būtiski
mainījusies. Cilmes šūnas Latvijā izmanto skaistumkopšanā. Gandrīz gadu
P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā šīs šūnas lieto sirds
slimnieku ārstēšanai. Maijā nebijušu eksperimentu veica arī Bērnu
klīniskajā universitātes slimnīcā, četrus mēnešus vecam bērnam cilmes
šūnas ievadot tieši sirdī. Mediķi plāno, ka tuvākajā nākotnē ar cilmes
šūnu palīdzību varētu ārstēt arī diabētu, izkaisīto sklerozi un kāju
asinsvadu slimības.
"Ja skatāmies lielos vilcienos, daudzās medicīnas nozarēs sasniegts
maksimālais. Pirms gadiem domājām, ka kardioķirurģija un sirds
pārstādīšana ir reāls kosmoss. Taču tad nāca invazīvā kardioloģija, kas
ar maz traumatiskām metodēm salabo sirsniņas. Un tad izrādās, ka ir
šūnas, kas var palīdzēt. Ejam uz priekšu lieliem soļiem," skaidro
Stradiņa slimnīcas paspārnē pērn dibinātā Šūnu transplantācijas centra
vadītājs Ēriks Jakobsons.
Izmanto jau 50 gadus
Izrādās, cilmes šūnu spēju pārveidoties par
jebkuru organisma šūnu un salabot bojāto ķermeņa vietu pētījumos jau 50
gadus izmanto Latvijas Universitātes (LU) Eksperimentālās un klīniskās
medicīnas institūta profesors Georgs Jankovskis. Vēl padomju gados viņš
izgudroja jaunu ārstēšanas metodi — osteorefleksiju, ko patlaban pazīst
visā pasaulē. Ar šļirci kaulu smadzenēs ielaiž fizioloģisku šķidrumu,
kaula dobumā palielinās spiediens, tur esošās šūnas saplacinās un
spiediena rezultātā ar daudz lielāku spēku un ātrumu izplatās pa visu
ķermeni. Metodes pamatā ir ideja, ka līdz ar spiedienu no kaulu
smadzenēm šūnas lielākā daudzumā nonāk bojātajā ķermeņa vietā un to
salabo.
Tikai vairākus gadu desmitus vēlāk, attīstoties
šūnu izpētei pasaulē, Latvijas mediķi saprata: G.Jankovskis ar radīto
spiedienu kaula smadzenēs aktivizē cilmes šūnas, kas spēj pārveidoties
par bojātā orgāna šūnu. Cilmes šūnas cilvēkam atrodas visā ķermenī —
ādā, taukos, muskuļos, taču visvairāk tieši kaulu smadzenēs. Par 15%
vairāk nekā citos orgānos.
Osteorefleksijas terapiju izmanto vairāk nekā 60
dažādu slimību profilaksei un ārstēšanai — osteoporozei, kaulu lūzumiem,
migrēnai, depresijai u.c., taču akadēmiskajā vidē šāda ārstēšana tiek
uzskatīta par netradicionālās medicīnas metodi. Iespējams tāpēc, ka
trūkst akadēmisku pētījumu par ārstēšanas rezultātiem. Profesors
G.Jankovskis kā paša izgudrotās metodes pozitīvo piemēru min sevi: viņam
tūlīt būs 90 gadu, bet joprojām reizi nedēļā viņš uzspēlē tenisu.
Atraktīvais kungs, kurš atgādina profesoru no filmas Suņa sirds,
pašsajūtas uzlabošanai regulāri lūdz kolēģus sev stīvākā ķermeņa vietā
iedurt šļirci, lai aktivizētu cilmes šūnas un tā uzlabotu savu
pašsajūtu.
Putukrējumu nedrīkst
Tenisu G.Jankovskis uzspēlē arī ar Stradiņa
slimnīcas kardiologu profesoru Andreju Ērgli, kuru arī aizrāvusi cilmes
šūnu izpētes ideja. Pagājušajā gadā Stradiņos atklāja Šūnu
transplantācijas centru ar modernu laboratoriju, kur notiek cilmes šūnu
savākšana un apstrāde. Centra vadītājs Ē.Jakobsons stāsta, ka cilmes
šūnu izmantošana ir pamatā tā sauktajai reģeneratīvajai jeb
atjaunojošajai medicīnai, kas būs prioritāte nākamos 10—20 gadus.
Reģeneratīvās medicīnas ideja ir, ka bez zālēm un ar minimālu ķirurģisku
iejaukšanos organisms pats ar saviem resursiem atjauno bojātās vietas.
Klīnisko pētījumu ietvaros pērn Stradiņa slimnīcā
profesors A.Ērglis pirmo reizi Latvijā 70 gadu vecam vīrietim pēc
infarkta iegurnī ievadīja katetru, caur kuru tālāk pa asinsvadiem līdz
sirdij novadīja pacienta paša cilmes šūnas. Šūnas ar punkcijas metodi
iepriekš paņēma no vīrieša iegurņa kaula smadzenēm, un to galvenais
uzdevums ir atjaunot asinsvadus sirdī, kas bojāti infarkta laikā.
"Saldo laikam nedrīkst ņemt, daudz holesterīna,"
skatoties uz putukrējumu ar zemenēm, nosmaida Aivars Kalniņš, ar kuru
satiekos slimnīcas kafejnīcā. Viņš bija pirmais pacients, kuram veica
šūnu transplantāciju sirdī. Pēc operācijas ar sirdi sirmajam kungam viss
kārtībā.
Kopumā nepilna gada laikā šāda šūnu implantācija
sirdī veikta 12 pacientiem. Tā notiek paralēli tradicionālajai
ārstēšanai — zāļu lietošanai un ķirurģiskām operācijām. "Šūnu terapija
ir kā bonuss vispārējai ārstēšanai. Pētījumi rāda, ka rezultāti ir
labāki, ja izmantotas šūnas," klāsta A.Ērglis.
Izmanto cīņā pret vēzi
Cilmes šūnu transplantāciju kā sertificētu
ārstēšanas metodi jau astoņus gadus izmanto klīnikas Linezers
Hematoloģijas centrs. No paša slimnieka asinīm ar speciālu tehnoloģiju
tiek atfiltrētas cilmes šūnas. Pacients iziet staru un ķīmijterapiju,
kas nogalina pilnīgi visas organisma šūnas. Pēc tam ķermenī atpakaļ
asinīs tiek ievadītas paša pacienta cilmes šūnas, kas vairojas un rada
vajadzīgās šūnas.
Linezers kā ārstēšanas metodi izmanto arī no
donora asinīm atfiltrētās cilmes šūnas. Šajā gadījumā pacientam gan
jālieto medikamenti, lai novērstu to, ka organisms varētu atgrūst svešās
šūnas. Kopumā centrā veiktas 75 transplantācijas, kurās izmantotas paša
pacienta šūnas, 12 gadījumos šūnas ņemtas no donora.
"Daudzos gadījumos transplantācija ir vienīgais
ceļš, kā slimnieku izārstēt. Ja transplantācija ir sekmīga, aptuveni pēc
gada slimnieks nekādu ārstēšanu vairs nesaņem," skaidro Linezera preses
pārstāve Inguna Potetinova.
Cik ir šādu pacientu, kuri jau pēc gada var
iztikt bez ārstēšanas, Linezera ārsti runāt vairās. Šūnu transplantācija
joprojām esot pārāk jauna metode, lai vērtētu rezultātus.
Galvenie pētījumi priekšā
Svarīgākie atklājumi cilmes šūnu jomā vēl tikai
priekšā. Speciālisti stāsta, ka par miljonāru kļūs zinātnieks, kurš
atklās kā no cilmes šūnām izaudzēt specializētas šūnas. Piemēram, kādu
impulsu iedot, lai laboratorijas apstākļos cilmes šūna pārvērstos par
sirds šūnu un to sirdī varētu ievadīt jau gatavu. Patlaban sirdī ievada
cilmes šūnas cerībā, ka tās pašas tur pārveidosies par sirds šūnām.
Cilmes šūnu pārveide ir viens no jaunizveidotā Stradiņa Šūnu
transplantācijas centra uzdevumiem. Centra izveide kopumā izmaksāja
divus miljonus latu. Lielāko finansējuma daļu piešķīra valsts.
Vēžu šūnas pēta arī LU Eksperimentālās un
klīniskās medicīnas institūts. Bioloģijas doktors Tālivaldis Freivalds
stāsta, ka mērķis ir saprast, kādēļ vēža šūnas izdzīvo, par spīti
ķīmijas un staru terapijai. Šis jautājums T.Freivaldu nodarbina jau kopš
padomju gadiem, taču tikai pēdējos gados cilmes šūnu izpēte straujiem
soļiem sākusi virzīties uz priekšu visā pasaulē.
***
Cilmes šūnas
Cilmes šūnas spēj bezgalīgi daudz vairoties un
pārveidoties par konkrētām organisma šūnām. Tās atrodas visā ķermenī,
bet visvairāk kaulu smadzenēs.
Pārpublicēts no laikraksta "Diena"
Inga Spriņģe
Ceturtdiena, 11. jūnijs (2009) 20:53
Avots: http://www.dzivebezzalem.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1261:psychiatric-patients-advocates-sue-new-jer |